Un ticiet tiešām, kamēr tik latviešu tauta vēl dzemdēs un izaudzēs vienu krietnu, raženu tautas dēlu, tamēr šis viens cīnīsies, strādās un gādās līdz nāvei par savas tautas godu un labklājību.
Kronvaldu Atis
Bērnu veselība un veselības aprūpe
Saskaņā ar tautas un mājokļu skaitīšanas datiem 2021. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 miljons 893 tūkstoši iedzīvotāju, no tiem 359 tūkstoši jeb 18,9 % bija bērni vecumā līdz 17 gadiem, bet saskaņā ar oficiālo statistiku 2022. gada sākumā vairs tikai 1 miljons 876 tūkstoši iedzīvotāju (mīnuss aptuveni 1 %), no tiem 357 tūkstoši bija bērni (19 %). Bērnu īpatsvara palielināšanos ir veicinājis nelielais dzimstības pieaugums 2013.–2016. gados. 2022. gada sākumā vislielākais bērnu īpatsvars bija Pierīgā (22,1 %), bet vismazākais – Latgalē (16,5 %). Novados bērnu īpatsvars variēja no 14,1 % Krāslavas novadā līdz 31,1 % Mārupes novadā. Jaundzimušo bērnu skaits samazinājās no 22,0 tūkstošiem 2016. gadā līdz 17,4 tūkstošiem 2021. gadā (mīnus 20,7% jeb par piekto daļu), kas ir zemākais dzimušo skaits pēdējo 100 gadu laikā. 2021. gadā nomira 85 bērni jeb 24 uz 100 000 bērnu, turklāt 47 bērni nomira, nesasniedzot viena gada vecumu (2020. gadā – 61 bērns).
Apsekojuma dati liecina, ka a 2021. gadā mājsaimniecības savu bērnu (līdz 15 gadu vecumam) veselības stāvokli vērtēja optimistiski. 30,5 % bērnu veselības stāvoklis tika novērtēts kā ļoti labs un 65,4 % – kā labs. 3,2 % bērnu veselības stāvoklis tika vērtēts kā vidējs un tikai 0,9 % – kā slikts vai ļoti slikts. Visoptimistiskāk tika novērtēts mazāko bērnu veselības stāvoklis, savukārt lielāko bērnu veselība tika vērtēta nedaudz kritiskāk. Vērtējot veselību bērniem līdz 3 gadu vecumam, 35,7 % mazuļu veselības stāvoklis tika raksturots kā ļoti labs un 62,8 % kā labs. Tikai 1,3 % mazuļu veselības stāvoklis tika raksturots kā vidējs un 0,1 % – kā slikts vai ļoti slikts. Savukārt, vērtējot 11 līdz 15 gadus vecu pusaudžu veselības stāvokli, tikai 23,7 % gadījumu tas tika raksturots kā ļoti labs, bet visbiežāk kā labs (69,4 % gadījumu). Turklāt, salīdzinot ar citu vecuma grupu bērniem, 11 līdz 15 gadus vecu pusaudžu veselības stāvoklis biežāk tika raksturots kā vidējs (5,2 % gadījumu) vai pat slikts vai ļoti slikts (1,7 % gadījumu) . CSP apsekojumā konstatētais kopumā atbilst ar Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījuma 2017./2018. mācību gada aptaujas datiem (2020./2021. mācību gada aptaujas veikšana Covid-19 pandēmijas ierobežojumu dēļ tika pārcelta), kur 21,6 % 11 līdz 15 gadus vecie pusaudži savu veselību vērtējuši kā teicamu, turklāt kopš 2002. gada šis īpatsvars pieaudzis no 15 %. Sliktā ziņa ir tā, ka no 1994. līdz 2018. gadam ir vērojams būtisks un stabils pusaudžu īpatsvara pieaugums atkārtotu sūdzību par muguras sāpēm un grūtībām iemigt – no 5,7 % zēniem un 10,2 % meitenēm līdz 18,7 % zēniem un 26,5 % meitenēm, kas cita starpā samērā cieši korelē ar vidējo dienu skaitu samazinājumu, kurās pusaudži bijuši fiziski aktīvi vismaz vienu stundu dienā laikā no 2006. – 2018. gadam – tikai 18,8% aptaujāto skolēnu (22,2% zēnu un 15,4% meiteņu) pēdējās nedēļas laikā bija fiziski bijuši pietiekami aktīvi. Domājams, ka mājsēdes dēļ šī tendence nākamajā pētījumā varētu izrādīties vēl sliktāka. 2017./2018. mācību gada aptaujā pirmo reizi tika iekļauts jautājums par elektronisko smēķējamo ierīču lietošanu dzīvē vispār un pēdējo 30 dienu laikā, kur izrādījās, ka kopumā savā dzīvē vismaz vienu dienu elektronisko cigareti bija lietojuši 26,6 % skolēnu (īpaši 15-gadīgo grupā – 46,9%), bet pēdējo 30 dienu laikā 9,6 %. Sagaidāms, ka, neskatoties uz mājsēdi, arī šis neveselīgais paradums varētu būt mainījies uz slikto pusi. Agrīnā smēķēšanas uzsākšana ir būtisks faktors, kas veicina augstu pieaugušo iedzīvotāju smēķējošo īpatsvaru, jo tas, kurš nav pamēģinājis smēķēt agri, lielākoties nesmēķē nekad. Pašlaik jau pieejami pietiekami pierādījumi, kas liecina par to, ka elektroniskās smēķēšanas ierīces drīzāk ir „vārti uz konvenciālo tabakas smēķēšanu” nevis „zāles tās izbeigšanai”, kā tās cenšas reklamēt tabakas industrija.
Ārstējamo traumu guvušo skolēnu īpatsvars joprojām augsts – 63,4 % zēniem un 55,3 % meitenēm, turklāt meitenēm ar pieauguma tendenci pēdējos gados.
Ar problēmām saviem bērniem nodrošināt nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus bija saskārusies gandrīz katra divdesmitā mājsaimniecība. 2021. gadā 4,0 % mājsaimniecību atzina, ka pēdējo 12 mēnešu laikā vismaz reizi ir bijis gadījums, kad kādam no mājsaimniecības bērniem bija nepieciešams veikt pārbaudi vai ārstēšanos pie medicīnas speciālista (izņemot zobārstu), bet tas netika izdarīts. 5,8 % mājsaimniecību pēdējo 12 mēnešu laikā kaut reizi nav varējušas kādam no saviem bērniem nodrošināt zobu pārbaudi vai ārstēšanu, kad tas bija nepieciešams. Trūcīgākās (1. kvintiļu grupas) mājsaimniecības un pāri ar trim un vairāk bērniem visbiežāk sastapās ar problēmām nodrošināt saviem bērniem nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus.
Bērnu vecāki vēlas, lai tajos gadījumos, ja reiz bērniem ir radusies vajadzība pēc medicīniskās palīdzības, viņi to saņemtu ātri un iespējami ērtāk, lai bērna izmeklējumi un ārstēšana noritētu saudzīgi, draudzīgi, cieņpilni un profesionāli augstvērtīgi, lai vecāki un mediķi iespējami vairāk sadarbotos, un savstarpējas sapratnes gaisotnē panāktu labāko un ātrāko bērna veselības uzlabojumu. Diemžēl ikdienā bieži veselības aprūpes pakalpojumi ir grūti pieejami un pēc ilga gaidīšanas laika, turklāt vecākiem jākavē darbs, informācija par bērna veselību mēdz būt nepietiekama, bet attieksme no personāla nereti ir nelaipna vai pat pavirša.
Daudzas no šīm problēmām iespējams atrisināt, ja bērnu veselība tiktu atzīta par visu nozaru, visu politiku prioritāti. Izdevumus bērnu veselībai vajadzētu uzskatīt par ilgtermiņa ieguldījumiem mūsu tautas nākotnei – tikai tad mēs spēsim uzlabot un saglabāt mūsu Latvijas tautas veselību.