Cienījamā kolēģe, godātais kolēģi!
Esmu izvirzījis savu kandidatūru Latvijas Ārstu biedrības prezidenta amatam 2026. gada vēlēšanās, jo ticu, ka LĀB var kļūt par vienotāku, ietekmīgāku un profesionāli autoritatīvāku visu Latvijas ārstu un zobārstu organizāciju. Vēlos, lai tā būtu vieta, kur dažādu paaudžu, specialitāšu, ārstniecības iestāžu un reģionu ārsti tiek uzklausīti, spēj vienoties par kopīgu profesionālo nostāju un pārliecinoši to aizstāvēt. Mana iecerētā vīzija balstās kopībā, kvalitātē un kompetencē, taču vēlos, lai tā kļūtu par mūsu kopīgi izdiskutētu un pieņemtu programmu. Prezidenta lomu es redzu kopīgā darbā, tiecoties, ka LĀB kopīgo nostāju katrā jautājumā pārstāv kolēģi ar atbilstošāko kompetenci un koleģiālu deleģējumu. Esmu gatavs nākamos četrus gadus pilna darba laika apjomā veltīt šīs programmas pilnveidošanai un īstenošanai, saglabājot vien nelielu iesaisti ārsta un akadēmiskajā darbā.
Veselības sistēmas stratēģiskā attīstība Latvijā
Veselības sistēmas attīstībā Latvijā mēs pārāk ilgi esam meklējuši labāko finansēšanas modeli, cerot, ka tas atrisinās nozares problēmas. Tomēr neviens modelis pats par sevi nerada papildu resursus vai neatbrīvo politiķus no neērtiem lēmumiem par prioritātēm. Ierobežotu resursu apstākļos galvenajam jautājumam jābūt nevis par finansēšanas modeli, bet gan par procesu efektivitāti un rezultātiem, kurus vēlamies sasniegt ar veselības sistēmu.
Veselības politikas centrā jābūt taisnīgai, kvalitatīvai, pacientvērstai un finansiāli pieejamai aprūpei. Tā nav iespējama bez ārstniecības personu profesionālo vajadzību, darba apstākļu un autonomijas ievērošanas, jo viņu profesionalitāte nosaka ārstniecības kvalitāti, pacientu drošību un sabiedrības uzticēšanos. Tas prasa paradigmas maiņu: veselības aprūpe nav tikai budžeta izdevumi, bet gan ieguldījums cilvēkkapitālā, sistēmas noturībā un valsts drošībā.
Veselības aprūpes nākotni nenodrošinās ne tirgus pašplūsma, ne pārregulēta sistēma, kas pacientu veselības rezultātus aizstāj ar kontroles ilūziju. Tai nepieciešama profesionāli izdiskutēta un konsekventi īstenota ilgtermiņa politika, kas balstās ārstu pašpārvaldē, profesionālā atbildībā un valsts uzticībā ārstu kopienai. Tādēļ LĀB jānostiprina sava loma kā ārstu un zobārstu jumta organizācijai, kas formulē kopīgas prioritātes un ir autoritatīvs partneris veselības politikas veidošanā, vienlaikus aizstāvot profesionālo neatkarību, kvalitāti un pacientu interesēm atbilstošu veselības aprūpes attīstību.
Ieceres LĀB darbības pilnveidošanai nākamajā prezidentūras periodā
LĀB jaunajā prezidentūras periodā es vēlos izvirzīt trīs atslēgvārdus: kopība, kvalitāte, kompetence. Tie nozīmē vienotāku ārstu balsi, kvalitatīvāku veselības aprūpi un mūsdienu prasībām atbilstošu profesionālo izaugsmi.
Kopība nozīmē vienotu ārstu un zobārstu profesionālo balsi, spēju pārvarēt specialitāšu, institūciju un reģionu sadrumstalotību, formulēt kopīgas nozares prioritātes un stiprināt ārstu pašpārvaldi. Tā ietver kopīgu profesionālo kultūru un ētiku, uzticību Pasaules Medicīnas asociācijas Ženēvas deklarācijā paustajam ārsta solījumam, spēju mācīties no kļūdām nevis meklēt vainīgos un atklātu diskusiju par darba vidi un nozares attīstību. Kopība nenozīmē viedokļu vienādību, bet gan spēju cieņpilni diskutēt un vienoties par kopīgu profesionālo nostāju. Tā ietver arī ārsta gatavību ar savām zināšanām un atbildīgu publisko rīcību veicināt pacientu un sabiedrības veselībpratību, veselīgus paradumus un uzticēšanos medicīnai kā amatam, zinātnei un mākslai.
Kvalitāte nozīmē nepārtrauktu tālākizglītību, ārstniecības efektivitātes pilnveidošanu, tostarp atturēšanos no veltīgas vai nelietderīgas ārstēšanas, pacientu drošību un pacientvērstību, ko raksturo pacienta pieredze, veselības rezultāti, veselības aprūpes integrētība un nepārtrauktība. Kvalitātes vadība ir nepārtraukts mācīšanās un pilnveidošanās process, kas vienlīdz attiecas uz ārstiem, ārstniecības iestādēm un arī LĀB kā profesionālās pašpārvaldes organizāciju.
Kompetence nozīmē profesionālo zināšanu, prasmju un profesionālās spriestspējas attīstību visa ārsta profesionālā mūža garumā, vienlaikus nodrošinot spēju pielāgoties medicīnas, tehnoloģiju un sabiedrības attīstības izaicinājumiem. Tā ietver arī komunikācijas prasmes, kas ļauj ārstam klausīties, sadzirdēt, saprast, skaidrot un pārliecināt, vienlaikus saglabājot pacienta un sabiedrības uzticēšanos.
Valdes uzdevums ir nodrošināt LĀB darbību un finanšu pārvaldību, kā arī organizēt darbības virzienu izstrādi apspriešanai un apstiprināšanai biedru sapulcē. Šajā darbā valdei plaši jāiesaista ārstu kopiena, aicinot kolēģus darboties komitejās un darba grupās, kā arī piedalīties apaļā galda diskusijās un profesionālajos forumos. LĀB prezidenta pienākumi pēc apjoma atbilst pilna darba laika slodzei, savukārt viceprezidentiem nepilnas slodzes apmērā būtu jāiesaistās organizācijas vadībā, ārējā pārstāvībā un ikdienas darba nodrošināšanā, par to, iespējams, saņemot arī samērīgu atlīdzību. Vienlaikus būtu izvērtējama viena prezidenta pilnvaru termiņa noteikšana un pēctecības modeļa izveide, iesaistot iepriekšējo, amatā esošo un nākamo prezidentu. Tas sekmētu ideju daudzveidību, jaunu līderu iesaisti, pieredzes pārmantojamību un mērķu ilgtspējību.
LĀB profesionālās līdzdalības stiprināšanai papildus esošajām institūcijām būtu apsverama četru pastāvīgu komiteju izveide: Profesionālās prakses un veselības aprūpes kvalitātes komiteja, Sabiedrības veselības un veselības politikas komiteja, Medicīnas informācijas, digitalizācijas un inovāciju komiteja, kā arī Veselības komunikācijas un starptautisko attiecību komiteja.
Profesionālās prakses un veselības aprūpes kvalitātes komitejas uzdevums būtu veicināt augstu profesionālās prakses kvalitāti, pacientu drošības kultūru un pierādījumos balstītu medicīnisko praksi. Tā risinātu jautājumus par ārstniecības kvalitātes rādītājiem, klīniskajām vadlīnijām, algoritmiem, klīniskajiem pacientu ceļiem, pacientu drošību, kvalitātes pilnveidošanas iespējām, ārstniecības procesu organizāciju un ārstniecības personu profesionālās darbības vidi.
Vienlaikus tuvākajos gados arvien lielāka uzmanība būtu pievēršama veselības aprūpes integrētībai, sistemātiskai kvalitātes vadībai, vērtībvērstas veselības aprūpes principu ieviešanai un reālās efektivitātes novērtēšanai. Dienaskārtībā būtu jāiekļauj arī ārstniecības rezultātu izvērtēšana no pacienta skatpunkta, noturības dimensija ārstniecības iestāžu vadībā, kā arī pieejas, kas ļauj identificēt un mazināt veltīgu vai zemas vērtības ārstniecību.
Sabiedrības veselības un veselības politikas komitejas uzdevums būtu analizēt sabiedrības veselības izaicinājumus un formulēt LĀB nostāju veselības politikas jautājumos. Tās darbības lokā ietilptu veselības aprūpes pieejamība, veselības nevienlīdzības mazināšana, slimību profilakse, cilvēkresursu attīstība, veselības aprūpes finansēšana, veselības sistēmas reformas un citi jautājumi, kas ietekmē sabiedrības veselību un veselības aprūpes sistēmas ilgtspējīgu attīstību.
Demogrāfisko pārmaiņu, darbaspēka trūkuma un pieaugošo izmaksu apstākļos būs jāmeklē līdzsvars starp veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti, tomēr ārstniecības kvalitātes un pacientu drošības standarti nedrīkst kļūt par instrumentu politisko kompromisu panākšanai vai nepietiekama finansējuma kompensēšanai. Tas nozīmē nevis iespējami plašu pakalpojumu pieejamību, bet gan koordinētu un integrētu aprūpi, kas rada lielāku ieguvumu pacientam un sabiedrībai. Vienlaikus ārstiem nevar prasīt atbildību par kvalitāti, nesniedzot tai nepieciešamos resursus. LĀB pienākums ir aizstāvēt profesionālos standartus un norādīt uz gadījumiem, kad politiski lēmumi apdraud ārstniecības kvalitāti un pacientu drošību.
Veselības komunikācijas un starptautisko attiecību komitejas uzdevums būtu stiprināt ārstu profesijas autoritāti un prestižu sabiedrībā, koordinēt LĀB komunikāciju ar plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrību, kā arī veicināt sadarbību ar starptautiskajām ārstu organizācijām. Pieci prioritārie veselības komunikācijas izaicinājumi Latvijā līdz 2030. gadam visdrīzāk ir: (1) neinfekcijas slimību riska faktoru mazināšana, veicinot veselīgu uzturu, pietiekamu fizisko aktivitāti un primordinālo profilaksi kaitīgu veselības paradumu veidošanās novēršanai; (2.) iedzīvotāju veselībpratības uzlabošana; (3.) veselības dezinformācijas un neuzticēšanās pārvarēšana; (4.) psihiskās veselības komunikācijas stiprināšana; un (5.) veselības nevienlīdzību mazināšana dažādās sociāldemogrāfiskajās grupās.
Komitejai būtu jāizstrādā vienota profesionālās komunikācijas attīstības stratēģija. Tās mērķis būtu nodrošināt kvalitatīvu informācijas apriti starp ārstiem, veselības politikas veidotājiem un sabiedrību, vienlaikus stiprinot ārstu profesijas autoritāti un profesionālās kopienas identitāti. Komunikācijai integrēti jāattīstās vairākos savstarpēji papildinošos virzienos: profesionālajos izdevumos, digitālajās platformās, sociālajos tīklos, podkāstos, videolekcijās un citās mūsdienīgās informācijas aprites formās. Vienlaikus drukāto un digitālo formātu attīstība būtu balstāma pieprasījumā un mediju lietošanas paradumu maiņā.
Medicīnas informācijas, digitalizācijas un inovāciju komitejas uzdevums būtu veidot LĀB profesionālo nostāju veselības aprūpes digitalizācijas un elektronisko pacientu datu pārvaldības jautājumos. Tās kompetencē ietilptu medicīnisko ierakstu kvalitāte, terminoloģiju un klasifikāciju sistēmas, elektroniskā dokumentācija, datos balstīta lēmumu pieņemšana, mākslīgais intelekts un digitālās veselības attīstība pacientu un ārstniecības personu interesēs. Komitejas darbības pamatprincips būtu veicināt tādu digitālo risinājumu ieviešanu, kas uzlabo drošu klīnisko praksi un veselības aprūpes kvalitāti, nodrošinot to integrāciju klīniskajos procesos un atbilstību medicīnas ētikas, datu aizsardzības un kiberdrošības principiem. Jebkuri digitālie risinājumi nedrīkst kļūt par ārstu darba laika zagli – to ieviešanai jābalstās pierādījumos testa vidē par administratīvā sloga samazinājumu.
Teritoriālās struktūrvienības
LĀB statūti jau šobrīd paredz teritoriālo struktūrvienību veidošanu (9.1.–9.3. punkts), turklāt Domē tām ir nodrošināta pārstāvniecība, diemžēl, šādu struktūrvienību realitātē nav. Teritoriālo struktūrvienību galvenajam nolūkam būtu jābūt dažādu specialitāšu, veselības aprūpes līmeņu un ārstniecības iestāžu sadarbības veicināšanai. Tās stiprinātu starpdisciplināru pieeju un palīdzētu formulēt reģionu ārstu kopienas viedokli par veselības aprūpes un sabiedrības veselības jautājumiem. Šāds tīklojums ļautu LĀB lēmumu sagatavošanā iesaistīt visu ārstu saimi atbilstoši pacienta klīniskajam ceļam, par integrētas aprūpes pamatu nostiprinot primāro aprūpi un nodrošinot ģimenes ārstu, ambulatoro speciālistu, visu līmeņu slimnīcu, rehabilitācijas un paliatīvās aprūpes ārstu, kā arī jauno ārstu un rezidentu pārstāvību. Reģionālās nodaļas būtu jāveido vismaz pa vienai Kurzemē, Zemgalē, Vidzemē un Latgalē, bet vairākas Rīgā. Katrā no tām darbotos LĀB vēstnieks (LĀB pilnvarotais pārstāvis), kurš koordinētu nodaļas darbu. Līdzīgas LĀB funkcionālās struktūrvienības LĀB vēstnieku vadībā būtu veidojamas arī universitāšu un daudzprofilu slimnīcās, kā arī lielākajos ambulatorajos centros. To uzdevums būtu uzturēt saikni ar ārstniecības iestāžu profesionālo vidi, apzināt aktuālās problēmas un iesaistīt ārstus LĀB darbībā. Šo struktūrvienību pārstāvniecība LĀB Domē ļautu dažādu aprūpes līmeņu ārstiem kopīgi apspriest pacienta klīnisko ceļu, veicināt labāku aprūpes integrāciju un meklēt risinājumus, kas pacientam nodrošina lielāku veselības ieguvumu.
Lai stiprinātu starpdisciplinaritāti un dažādu veselības aprūpes līmeņu iesaisti LĀB lēmumos, būtu apsverama arī teritoriālo struktūrvienību lomas paplašināšana organizācijas pārvaldībā. Pašlaik LĀB stratēģiskos lēmumus pieņem biedru sapulce, kurā gan individuālajiem, gan juridiskajiem biedriem ir viena balss, savukārt valdes un Domes sastāvs būtībā atspoguļo tikai dažādo specialitāšu pārstāvniecību. Nākotnē būtu izvērtējams samērīgas pārstāvniecības modelis, kas, saglabājot biedru demokrātiskās tiesības LĀB stratēģisko lēmumu sagatavošanā, pilnvērtīgāk atspoguļotu arī reģionu, dažādu aprūpes līmeņu un lielāko ārstniecības iestāžu ārstu kopienu viedokļus. Vienlaikus būtu izvērtējams arī juridisko biedru proporcionālās pārstāvniecības modelis, lai tas samērīgi atspoguļotu pārstāvēto ārstu skaitu.
Starpdisciplinārās tālākizglītības attīstība
Starpdisciplinārajai tālākizglītībai arī turpmāk jābūt vienam no nozīmīgākajiem LĀB darbības virzieniem. LĀB šajā jomā jau ir guvusi atzīstamus panākumus, organizējot konferences un veicinot dažādu specialitāšu dialogu. Turpmāk izglītības centrā arvien vairāk jābūt nevis atsevišķām diagnozēm vai specialitātēm, bet pacienta klīniskajam ceļam un integrētai aprūpei visa mūža garumā. Īpaša uzmanība būtu pievēršama multimorbiditātei, novecošanai, hronisku slimību aprūpei, pacientu drošībai, digitalizācijai un mākslīgajam intelektam, kā arī cilvēkkapitāla, klimata pārmaiņu, dezinformācijas un veselībpratības jautājumiem. Līdzās atsevišķu dažādu speciālistu ziņojumiem par noteiktu tēmu būtu vairāk jāizmanto kopīga klīnisko gadījumu un pacienta klīniskā ceļa analīze, lai veicinātu sadarbību starp specialitātēm un mazinātu institucionālos šķēršļus integrētas, drošas un pacientvērstas aprūpes veicināšanai.
Ārstu profesionālo, ekonomisko un tiesisko interešu aizstāvība
LĀB nav arodbiedrība, kuras galvenais uzdevums ir pārstāvēt darbinieku individuālās un kolektīvās intereses darba samaksas, darba laika, nodarbinātības nosacījumu un darba strīdu jautājumos. LĀB uzdevums ir aizstāvēt visas ārstu profesijas kopīgās profesionālās, ekonomiskās un tiesiskās intereses, tostarp profesionālo autonomiju, samērīgu regulējumu, taisnīgu profesionālās atbildības sistēmu un kvalitatīvai, drošai ārstniecībai nepieciešamos darba apstākļus. Jautājumos, kuros kompetence pārklājas, LĀB būtu cieši jāsadarbojas ar arodbiedrībām un citām profesionālajām organizācijām. Sekojot profesijas attīstībai citās valstīs un sadarbojoties ar ārvalstu kolēģiem, LĀB laikus jāiesaistās diskusijās par jaunu tehnoloģiju, palīgrīku un jaunu veselības aprūpes profesiju lomu, lai tie atbalstītu ārsta darbu un pārņemtu ārstam nepiekritīgus uzdevumus, nevis nepamatoti aizstātu ārsta profesionālo kompetenci un atbildību.
Ārstu labbūtība, cilvēkkapitāls un profesijas attīstība
Ilgtspējīga veselības aprūpes sistēma nav iespējama bez pietiekama, profesionāli attīstīta un motivēta ārstniecības personāla. Diemžēl veselības politika pēdējās desmitgadēs ir bijusi sadrumstalota īstermiņa politiskajos ciklos. Tā nav spējusi nodrošināt ilgtermiņa cilvēkkapitāla attīstību. Rezultātā Latvijā ir izveidojies ārstu, māsu un citu veselības aprūpes speciālistu trūkums, kas īpaši izteikts ārpus lielajiem centriem. Tādēļ LĀB būtu aktīvi jāiesaistās cilvēkkapitāla attīstības jautājumos, pievēršot uzmanību ārstu profesionālajai identitātei, darba videi, labbūtībai, izdegšanas profilaksei, jauno ārstu piesaistei un noturēšanai profesijā, kā arī medicīniskās izglītības un rezidentūras attīstībai. LĀB sadarbībā ar citām profesionālajām organizācijām būtu jāveicina ārstiem konfidenciāli un viegli pieejami psihiskās veselības atbalsta pakalpojumi, kolēģu atbalsta tīkli un mentoringa pasākumi. Vienlaikus būtu jāstiprina ārsta profesijas prestižs sabiedrībā un jāveicina profesionālā pašpārvalde kā ārstu atbildības un līderības forma veselības aprūpes attīstībā.
Viena no būtiskākajām nākamo gadu veselības aprūpes vadības dilemmām būs līdzsvara meklēšana starp profesionālo darbu un privāto dzīvi. Jaunākās ārstu paaudzes arvien lielāku nozīmi piešķir darba un ģimenes dzīves līdzsvaram, elastīgām nodarbinātības formām, profesionālajai autonomijai un personiskajai labbūtībai, kamēr iepriekšējās paaudzes biežāk profesiju uztver kā centrālo dzīves vērtību. Vienlaikus, pieaugot ārstu vidējam vecumam un saglabājoties personāla trūkumam, būs jāveicina pieredzes nodošana jaunajiem kolēģiem, attīstot mentoringu un citas profesionālās pēctecības aktivitātes. Nozīmīgs izaicinājums būs arī profesionālās identitātes saglabāšana MI laikmetā, nodrošinot, ka tehnoloģijas nevis aizstāj, bet gan atbalsta ārsta darbu un neierobežo ārsta un pacienta attiecību cilvēcisko dimensiju.
Viens no svarīgākajiem izaicinājumiem būs savstarpējās uzticēšanās saglabāšana un pat atjaunošana. Uzticības erozija ārstam, profesionālā izdegšana un pieaugošā birokratizācija ir cieši saistītas parādības. Latvijas medicīnas kvalitātes milzīgais progress pēdējās desmitgadēs lielā mērā balstījies uz ārstu, māsu un citu veselības aprūpes speciālistu entuziasmu un pašaizliedzību. Ilgstoši atliktās, nepabeigtās vai fragmentāri īstenotās reformas cilvēkkapitāla un veselības aprūpes finansēšanas jomā ir radījušas situāciju, kurā veselības aprūpes pieejamība nereti tiek uzturēta uz ārstniecības personu pārslodzes, ārstniecības kvalitātes un pacientu drošības rēķina. Īpaši problemātiski tas ir apstākļos, kad joprojām saglabājas Krimināllikuma 138. pantā paredzētā kriminālatbildība par ārstniecības personas profesionālo pienākumu nepildīšanu vai nolaidīgu pildīšanu, kamēr valsts nenodrošina pietiekamus resursus drošai un kvalitatīvai ārstniecībai. Šādā situācijā pastāv nesamērīgs risks, ka individuāla kriminālatbildība var tikt piemērota par sistēmiskām neveiksmēm, kuru novēršana nav individuāla ārsta kompetencē.
Mūsdienās plaisa starp pacientu gaidām, mūsdienu medicīnas iespējām un veselības aprūpei pieejamajiem resursiem kļūst arvien lielāka, taču ārstam pieaug gan atbildība, gan administratīvais slogs – tas neizbēgami palielina profesionālās izdegšanas un aizsargpozīcijas medicīnas risku. Tādēļ viena no svarīgākajām LĀB misijām būs aizstāvēt tādu veselības aprūpes attīstību, kurā pieejamības un efektivitātes vārdā netiek upurētas ārstniecības kvalitāte, ārsta un pacienta attiecības un sabiedrības uzticēšanās, bet tā balstās profesionālā autonomijā, atbildībā, mācīšanās kultūrā un samērīgā regulējumā.
Latvijai nepieciešama ne tikai noturīga veselības aprūpes sistēma, bet arī noturīga ārstu kopiena, jo bez profesionāli motivētiem ārstiem nav iespējama ne augsta kvalitāte, ne pacientu drošība, ne veselības aprūpes ilgtspējīga attīstība.
Mana apņemšanās ir panākt, lai LĀB būtu tā vieta, kur ārstu kopiena diskutē, pārbauda atšķirīgos viedokļus debatēs, taču tiecas panākt konsensu par kopīgu profesionālo nostāju un spēj to aizstāvēt dialogā ar sabiedrību un valsti. Esmu pārliecināts, ka kopā mums izdosies stiprināt ārsta profesijas autoritāti un veidot tādu profesionālo pašpārvaldi, ar kuru varam lepoties!